ceturtdiena, 2010. gada 29. jūlijs

We got weeds in the back yard 4 feet tall Cheech and Chong would probably have smoked them all


Labdien. es nezinu kas ar mani notiek, bet es nejūtos kā es. nē, varbūt jūtos, tikai tādā gadījumā dzīve ir izspēlējusi varen ellīgu joku un manas smadzenes atsakās to stādīt priekšā kā īstenību.
Pēdējo dienu vakarus es pavadiju mājās, jo tulīt kā sāka līt es biju iekšā, sausumā. kā pulkstens nosita vienpadsmit es biju savā gultā un bezmērķīgi blenzu griestos.
Šādi pavadot laiku es uzzināju, ka man prātā raisās gluži kā filma, nē, ne gluži filma, drīzāk stāsts. Tāds tas ir tādēļ, ka jebkurā situācijā, kurā atrodos es iedomājos, kā tam būtu jābūt, kā tas būtu savādāk. Tēli nemainās. Brīžiem ir tāda sajūta, ka dzīvo divās dažādās pasaulēs. Manas smadzenes un veselais saprāts brīžiem izkliedz pavēles kā "Beidz!" vai "Tā ir tikai izdoma. Ko pie velna tu domā?"
tālāk es rimstos, bet tas atgriežas. ar jauni vilni un jaunām komandām.

pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

pārkarsis termometra stabiņš.

Labdien, slimie, līpīgie, pārkarsušie bērni!
Es beidzot esmu atpakaļ no Rīgas un man ir ko stāstīt. Tātad pirmdien es aizbraucu uz Jelgavu un tad uz Rīgu. Jelgavā satiku puišus, kas piedāvāj palīdzēt ar somām un tā un tad satiku blondo un Madaru. vēlāk man nemanot uzradās viss pārējais koris.Un devāmies uz RAV(Rīgas Amatniecības Vidusskolu) un tur sākās mēģinājums. no pulkstens trijiem līdz astoņiem un no pusdeviņiem līdz viernpadsmitiem. tad kādas jaukas meitenes izdomāja, ka jāiet izklaidēties un iedzert. un tad mazās ap diviem/moš trijeim naktī viņas nosūdzēja, ka nav dažu meiteņu un skolotājas gāja meklēt, un atrada, - ārā dzerot, smēķējot un tusējoties ar puišiem pie ugunskura. kopš tās dienas mums skolā parādijās policija. :D tad nu otrdienu pavadija mēģinājumos un trešdien bija skate, visas cītīgi pina bizes, stiprināja vainagus pie galvas un vilka tautastērpus. Cerības bija tikai uz knapu otro vietu. pirms iešanas uz dēļiem mēs ar Elzu pārsmējāmies. un uz skatuves knapi varēju izturēt. pēcāka izbraucām uz mājām. paēdām un kad jau taisījās uz akvaparku saņēmām zvanu, ka pēc pusstundas jābūt RLB(Rīgas Latviešu biedrības) namā. ātri uzrādām kājās tērpus, matus taisijām autobusā un bija tāds saspringums gaisā. galu galā esam viens no Latvijas labākajiem koriem. :)
Pēcāk ceturtdienā pabiju Turības viesnīcā un mazliet iepraktizējos angļu valodā runājot ar Rumāņiem un visu dienu pavadot ar viņiem,. Brīvdabas muzejā pabiju un tad braucām atpakaļ uz viesnīcu un tad līdz imantai ar vilcienu. Izkāpām imantā, bet nezinu kā nonācām Zolitūdē. :D izstaigājām Zolitūdi un tad aizgājām atpakaļ uz Imantu un visu vakaru iečilojām vienas skolā.
Nākošajās dienās man šķiet redzēju visvairāk ģīboņu savā mūžā. bija šāāāusmīgi karsts un mums bija mēģinājumi un koncerti. un jā.
aizvakardiena bija viena no jaukākajām dienām manā mūžā. Bija jautri, šo dienu nemainītu ne pret k. nē, varbūt pret aukstu ūdeni šobrīd, bet šaubos ka jums ir.
Tātad vakar atbraucu mājās un atkal[!] dabūju gulēt uz matrača, jo krustmāte bija pie mums. un es satiku Judīti, manu mazo zelta zivtiņu. Bet jau vakarā viņa aizbrauca. tad drīz pēctam kad viņa aizbrauca (18.00) es ap 20.oo aizgāju gulēt, tad pamodos, iznesu miskasti un atkal gāju gulēt, tad gan es pamodos šodien pusvienos. Biju ar brāli peldēties un tā, nu kā parasti. :) Ceru, ka jums visiem kādreiz būs tik pat jautra nedēļa kā man. :) Atceroties nevar nesmaidīt. klikklik šeit