Bum!

Man patīk sēdēt vecās, piesmakušās ēstuvēs un ēst ēdienu, kurā rotājas vecās pavāres sirmais mats. Man patīk sēdēt nolaistos, ielas stūrī esošos, bāros, kur apgrozās nekad neredzēti ļaudis, un bārmeņa dzeltenie, nikotīna piesūcinātie pirksti maisa saskābušo alu manā kausā. Man patīk skaņa, kad narkomānu izlietotās šļirces atsitās pret trotuāra ķieģeļiem un tas, kā viņu sejas pazūd bezizejā. Man patīk klaiņot pa ielām, kur pamesti suņi skien pakaļ savām klusajām gaudām. Man patīk staigāt pa pamestu māju jumtiem, kur bezbailīgi dūdo pelēku baložu bari. Man patīk lūkoties, kā raud mirušo bērnu mātes un alkoholā noslīkst viņu vīri. Man patīk skatīties baltās sienas tukšumā. Man patīk skraidīt pa mitruma pilniem pagrabiem, kur žurkas skrapšķina savus mazos zobiņus ap jēlas gaļas gabalu. Man patīk miglainie, šķietamie tēli mana prāta biezokņos. Man patīk bezizeja, maigais miers, ko nes tukšums. Man patīk būt izmisumā, kur līdz ar skaļām bērnu raudām dzied eņģeļi. Man patīk būt tur, kur neviens nekad nav spēris kāju. Man patīk būt man. 

Kopsavilkumu kopsavilkums

Šoreiz tas notiek daudz mierīgāk. Es ar atvērtām rokām un smaidu sejā pavadu kāretējo aizgājušo gadu. Divi tūkstoši divpadsmitais bija jauks, jauks gads. Man īpašs. Pilns izaugsmes un daudz mazu laimīšu. Esmu laimīga un šoreiz varu to pateikt skaļi.

Es nespēju atcerēties kā tas sākās. Lūkojot emuārus šķiet, ka gads sākās  ne tik labi.  Skola, skola, skola.. Šis pārbaudījums man šķiet, ka būs viens no grūtākajiem šogad, skola man sagādā daudz rūpju. Vai arī slinkums man sagādā daudz rūpju, īsti vel neesmu sapratusi. Bet gads bija garš un dzīve Rīgā mani mainīja, es nespēju vairs darīt tik pat daudz cik varēju pirms tam. Mana dzīve klusajā Nākotnē ir izplēnējusi. Šis man bija pārmaiņu gads.
Pavasaris bija ļoti jauks. Man bija mani mīluļi iekš kora. Paviesojāmies ar viņiem Berlīnē un mazajā Polijā.  drīz pēc tam sekoja skates un man bija manas mīļās meitenes. un vasara. Vasara mainīja manu tā laika dzīvi uz ļoti, ļoti ilgu laiku. Bija PEPTiņš un Baltica un Labadaba. Visu sasummējot man bija diezgan raiba vasara. Izšķīros no viena jauka puiša un galu galā nonācu pie cita.(starp citu, kura vel ir tik kruta un valentīndienā dāvanā saņem dziesmu, ko?) Šī gada laikā iegūtās mājas Iļģuciemā vairs nemaz nav tik mājīgas, bet maize katrā vietā garšo savādāk, vai ne?
Rudens, protams, atnesa jaunas lietas un jaukas pārmaiņas. Mainījās koju dzīvesvieta un sastapu jaunas, jaukas istabasbiedrenes. interešu maiņa notika diezgan krasi. Vairs nekas nav tāds kā bija jūnijā, vai ziniet.
Rudens arī man pagāja strauji. Paviesojos Zviedrijā un atradu vēl jaunus draugus. Kopumā gads bija raibs, bet tomēr galu galā atradu savu mazo laimīti, savu mīļo saulstartiņu, kas tumšajās dienās nes mazliet gaismas un sasilda pat aukstākajos laikos. Ceru, ka šis, 2013, gads būs tik pat raibs un jauks kā iepriekšējais. Laimīgu 2013. mazuļi!