Kopsavilkums. jeb 2011.

Velviens brīnišķīgs, skaists, jautrs gads ir pagājis un šoreiz divi tūkstoši vienpadsmitais. Šogad esmu iemācījusies daudz ko jaunu, daudz lietu, kas man noderēs, kas mani stiprina un padara labāku. Viennozīmīgi šis ir skaistākais laiks, ko esmu piedzīvojusi līdz šim.
Gads sākās šādi. (Bildītēs augšā) Kā jau katru gadu. Mēs ar meitenēm un Mārci sagaidījām jaungadu. Protams, arī Džims bija ar mums, bet šo daļu, kas beidzās vasaras vidū esmu veiksmīgi izsvītrojusi no savas dzīves, šķietami uz visiem laikiem.
Protams, atsākās arī skola. Es mīlu savu iepriekšējo klasi! Viņi bija mani mīluļi. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka kādreiz tā pieķeršos cilvēkiem.
Pēc mierīgās ziemas, mazliet ātrāk kā bija plānots nāca pavasaris. Tas laiks man bija apbrīnojami sarežģīts un tajā pašā laikā apbrīnojami viegls. Cilvēki nāca un gāja. Man bija jāpaspēj viss - nodarboties ar folkloru, savest kārtībā skolēnu padomi, apmeklēt mākslas skolu un tam visam klāt nāca arī skolas pasākumi, Pēdējais zvans, Žetonvakars un visi citi, piemēram, māmiņdiena.
Ticiet vai nē, bet man neatlika laika atpūtai. Bet šis laiks man ir iekritis atmiņā kā viens no skaistākajiem šogad. Vienmēr apkārt man bija draugi, klasesbiedri, kas centās palīdzēt un atbalstīt kā vien spēdami.
Arī vasara nebija aiz kalniem. Eksāmeni, izlaidums un viss pārējais. arī tas bija skaisti. nu vismaz daļēji. es ieguvu jaunu draudzeni, kas man tāda paliks lai arī kas, tik tiešām.
Vasara nāca ar jaunu klāstu piedzīvojumiem. Viss, ko es darīju šovasar man bija, kas jauns Es iestājos RAVā un iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Jāņus pavadīju ar māsīcu un pēcāk, pēc svētkiem, sāku dzīvoties pa Rīgu. Daudz laika pagāja. Šī man bija darba pilna vasara. Bija remonti mājā, apkāŗtni nepārtraukti vajadzēja kopt. Bet arvien vairāk es pieradu pie domas, ka arī šeit ir labi. Sadraudzējos ar Edvīnu un citiem šeit, Strazdu ielā. Dzīve atkal šķita jautrāka. Kaut par bišķīti.
Vasaras beigās pārcēlos uz Rīgu, kojām. Tur man radās daudz jaunu paziņu. Daudz jaunu draugu, iespaidu. Šis laiks jau atkal radikāli mainīja manus uzskatus par dzīvi. Iespējams, ka esmu satikusi cilvēkus, kas mani pavadīs visu atlikušo laiku, iespējams es esmu muļče. Bet es nevēlētos tā domāt. Laikam ejot es jau atkal atgriezos folklorā, tikai šoreiz "Koklē", cik nu ir iespējams man palīdz mana kursa biedrene. Man ir paši jaukākie kursabiedri. Es dziedu korī, kur satiku viņu. Ar viņu es pavadīju gandrīz divus skaistus mēnešus. Protams, visam ir arī melnā puse, es to iepazinu tikai nesen. Lai arī cik sāpīga man bija aizpagājusī nedēļa. Es tiktiešām esmu laimīga, ka man ir labi draugi.

Labi, ar šo es beigšu savu gada apkopojumu, mīlīši! Nosviniet kārtīgi, no sirds. :) Visu to labāko 2012. gadā! :) Izdzīvojiet katru mirkli!