sestdiena, 2014. gada 1. marts

#

Aizved mani uz jūrmalu. Es gribu būt kaija vēja plosītos ūdeņos. Aizved mani uz jūrmalu. Es gribu saplūst ar aukstajām smiltīm februāra pēdējās dienās. Es gribu sajust ziemas atvadas, pavasarim nesākoties. Kafija vairs negaršo tāpat, ja neesi pie jūras. Bet es gribu būt jūra, kas sijājas pret smilšainiem krastiem, kā rudens vakaros, tā pavasara rītos.
Aizved mani uz jūrmalu un pazaudē. Es pazudīšu vakara saules pieraibinātajās debesīs. Es būšu putns, kas lido mierīgajās debesīs. Es būšu zvaigzne sudraba pielietajā naktī.
Aizved mani uz jūrmalu dienvidū, es būšu kā jaunava, kas mūžam gaida savu vīru atgriežoties no jūras. Es būšu kā mazs bērns, es šūpošos kārklu galotnēs.
Aizved mani pazaudēties. Aizved mani uz jūrmalu!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru