trešdiena, 2010. gada 22. septembris

everything ain't what I used to know.


Man šķita ka visumam ir jāaptver viss, ka tam jāaptver pasaule, ka tam jāaptver saule, mīlestība un dzīvība. Bet tas aptver tikai tukšumu, it kā itkā tu ej pa ielu un apkārt sev neko neredzētu, viss ir pelēkā dūmakā tīts. Un apkārt kustas pelēkas formas. tās runā, bet tu nedzirdi, tās raud, bet tu nejūti. Un tad tev sāk šķist, ka šīs formas pazīsti, tās sāk kļūt regulārākas, tu tās sāc pazīt. Tās iegūst krāsu un apveidus. Bet tomēr arvien šķeit, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas sāp..

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Tell me would you kill to save a life?

Ir diezgan interesanti, ka par nāvi mēs domājam tikai tad, kad nomirst kāds mums tuvs. manās smadzenēs šis vārds atspoguļo ļoti daudz izjūtu, ko ir viegli noslēpt - sāpes, sarūgtinājumu, vilšanos.. man pēdējā laikā ir bijis daudz laika vienatnē,tādēļ es esmu iepraktizējusies šo visu apspiest. jā, arī asaras. Redziet, šeit nav vairs tik daudz cilvēku, kas pamana, ja sāp, šeit nav neviena, kas pievērš uzmanību sīkumiem kā sīkiem uzplaiksnijumiem acīs, atspulgiem no domām, vai bezrūpībai.
Es nocietinājos, es uzbūvēju ap sevi mūri, es vairs nejūtu ne sāpes, ne vilšanos, es vairs neraudu un priecājos par to, jo ja man jautātu, lai es raudu, es nerimtos pāris dienas...

piektdiena, 2010. gada 3. septembris

It's all gonna be okay

Jā! Cilvēkiem ir tainsība. Jā! Viss mainās. Viss. Pat ja to negaida. Paiet sekundes simdaļa un viss, ko tu redzi ir mainijies, visi, ko tu mīlēji... jā, arī viņi ir mainījušies.
Es iesāku pēdējo šīs skolas gadu, es gaidiju klasi, jā, draugus, bet ne šo.. Ir tā itkā viss būtu tāpat, tikai cilvēki nav tie paši. Personības nav mainījušās, bet ir sajūta, ka viss nav tā kā vajadzētu.
Arī draugi nav tie, kas bija pirms pāris dienām. Viņi ir savādāki, varbūt ir mainijies mans uztveres veids, bet es vairs nevienā lietā nesaskatu pozitīvo. Viss ir šķībs, greizs, sagāzies. Varbūt pat var teikt, ka ir sabrucis mans nams, ko pirms tam biju kailām rokām uzcēlusi, krājot ķieģeļus par pēdējiem iekrājumiem. Un tagad no pēdējiem veselajiem ķieģeļiem es būvēju sev mūri, lai nocietinātos no visa šī, ko es redzu, ko jūtu. Ir sajūta, ka esi pazudis...