ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Tell me would you kill to save a life?

Ir diezgan interesanti, ka par nāvi mēs domājam tikai tad, kad nomirst kāds mums tuvs. manās smadzenēs šis vārds atspoguļo ļoti daudz izjūtu, ko ir viegli noslēpt - sāpes, sarūgtinājumu, vilšanos.. man pēdējā laikā ir bijis daudz laika vienatnē,tādēļ es esmu iepraktizējusies šo visu apspiest. jā, arī asaras. Redziet, šeit nav vairs tik daudz cilvēku, kas pamana, ja sāp, šeit nav neviena, kas pievērš uzmanību sīkumiem kā sīkiem uzplaiksnijumiem acīs, atspulgiem no domām, vai bezrūpībai.
Es nocietinājos, es uzbūvēju ap sevi mūri, es vairs nejūtu ne sāpes, ne vilšanos, es vairs neraudu un priecājos par to, jo ja man jautātu, lai es raudu, es nerimtos pāris dienas...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru