jau pusstunda, kā sēžu pie tukša laukuma, kurš būtu jāaizpilda.
Man nav ko stāstīt. Es ienīstu pasauli, tā ir pārāk sabojāta, samaitāta, piesātināta un sarežģīta. Beidzot es izjūtu, ka tai ir jākustās, un tas beidz mani nost. Es nepārtraukti kustos. man gribas apsēsties un neko nedarīt. Bet tad, ja es beidzot to varu šķiet, ka ir pārāk garlaicīgi.
patiesībā, es jums kaut ko pastāstīšu citreiz, jo man nav ko stāstīt, jo privāto dzīvi nedrīkst, tā teikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru